“Latvijas Universitātes pamatuzdevums ir studijas un zinātne. No vienas puses augstskolai ir jāsekmē ilgtspējas zinātnes attīstība un ilgtspējīgas attīstības pētniecību, bet no otras puses Latvijas Universitātē jāattīsta izglītība ilgtspējīgai attīstībai, paplašinot gan izglītības saturisko pusi mācību materiālos visiem izglītības līmeņiem, gan studiju un mācību metožu klāstu, balstoties pērn pieņemtajā Berlīnes deklarācijā, kura pieņemta UNESCO Pasaules konferencē par izglītību ilgtspējīgai attīstībai,” uzsvēra Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš, iepazīstinot ar topošo LU Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2027.
Profesors norādīja, ka Latvijas Universitāte pašreiz jau ir daļa no Eiropas Ilgtspējības studiju un pētniecības skolas jeb ESSSR konsorcija (https://esssr.eu), iesaistoties tematiskā universitāšu sadarbības tīklā. Tāpat par līdzvērtīgi svarīgu universitātes attīstības virzienu ilgtspējas kontekstā profesors izcēla nepieciešamību turpināt attīstīt Latvijas Universitāti kā zaļu mītni infrastruktūras attīstības un pilnveides ziņā.
“Ir svarīgi veidot LU Akadēmisko centru ar atbildību pret apkārtējo vidi,” pauda LU Akadēmiskā centra attīstības programmas projekta vadītājs Reinis Rotkalis, uzsverot, ka zaļās universitātes veidošanā būtiski ir gan nodrošināt investīciju un infrastruktūras ilgtspēju, samazinot nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, gādājot par ilgtspējīgu resursu izmantošanu, gan attīstīt videi draudzīgu infrastruktūru un veicināt ilgtspējīga patēriņa paradumus universitātes saimē.
LU Akadēmiskā centra attīstības programmas sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Evita Sproģe, stāstot par LU Akadēmiskā centra iecerēm, iezīmēja divus attīstības virzienus: pirmkārt, tīrākas, atjaunojamas enerģijas ieguvi un inovatīvu tehnoloģiju izmantojumu, piemēram, izmantojot saules paneļus, termopāļus, ieviešot viedo teritorijas apgaismojumu u.c., un, otrkārt, gaisa, ūdens, augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības sekmēšanu, piemēram, izmantojot lietusūdeņus, izvēloties videi draudzīgus materiālus, veidojot retu vietējo augu ekspozīciju u.c.
“LU Ekopadomes uzdevums ir ceļa iezīmēšana uz zaļāku Latvijas Universitātes saimi. Līdz ar to aicinām ikvienu ar saviem ierosinājumiem iesaistīties LU Ekopadomes darbā gan ar idejām, gan ar darbiem, gan ar pētījumiem,” pasākuma izskaņā mudināja LU Ekopadomes vadītāja Dr.geogr. Gunta Kalvāne, intereses gadījumā aicinot sazinoties, rakstot ziņu uz e-pastu gunta.kalvane@lu.lv.
Diskusijas daļā tika apspriests tas, kā attālinātās studijas ir ietekmējušas resursu patēriņu Latvijas Universitātē, kādi energoefektivitātes risinājumi ir ieviesti pašreiz un kādi tiks ieviesti jaunajās LU Akadēmiskā centra ēkās, tāpat tika izteikti ierosinājumi par bioloģisko atkritumu šķirošanas iespējas ieviešanu augstskolā un tika apspriesti citi praktiski jautājumi.
Pasākumā ikviens tika aicināts virtuāli dalīties savā redzējumā par pirmajiem, mazajiem paveicamajiem soļiem zaļākas universitātes vārdā. Savus ierosinājumus ir iespējams pievienot šeit: https://padlet.com/guntakalvane/wpbi9bcjys8zeb1i.
Tematiskā domapmaiņa “Kā būt zaļai universitātei?” ir viena no aktivitātēm uz ilgtspējas veicināšanu vērstā ikmēnēša pasākumu ciklā “Zaļais starpbrīdis”. Tā ir LU Ekopadomes īstenota aktivitāte, kuras norise ir iecerēta katra mēneša trešajā ceturtdienā. Nākamā tematiskā diena 17. martā ir plānota par “Erasmus” studentu pieredzi par ilgtspējīgiem risinājumiem Eiropas universitātēs.
Ekopadome ir LU Studentu padomes, LU Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas un LU Akadēmiskā centra attīstības programmas kopīga iniciatīva.
 virzību uz ilgtspējību, 17. februārī tiešsaistē norisinājās tematiska domapmaiņa “Kā būt zaļai universitātei?”. Diskusija norisinājās vienlaikus ar Silto džemperu dienas akciju, mudinot LU studentus, darbiniekus aizdomāties par savu enegoresursu patēriņu un rosinot pievērsties zaļākam dzīvesveidam.){kind=link}